Vienojas ieviest progresīvo IIN likmi

Politisksā koalīcija vienojas ieviest progresīvo IIN likmi. Progresīvo ienākumu nodokli vēlas ieviest jau sen, bet tagad tas sāk likties pavisam reāli.

Piedāvātās likmes

IIN likmes varētu izskatīties šādi – no politiķu skata punkta:

  1. līdz 20 000 eur gadā – 20%
  2. no 20 000 eur gadā – 23%
  3. no 55 000 eur gadā – 31

Slikti vai labi – spriediet paši.

Politiķi vienojas ieviest progresīvo IIN likmi

2017. gada karstā aktualitāte!

Vai politiķiem pieder kredītu bizness?

Runā, ka Politika un ātrie kredīti iet roku rokā. Vai politiķiem pieder kredītu bizness? Dažiem ir piederējuši. Vai tagad pieder nav zināms. Daži politiķi paši ir atzinuši, ka izdevīgi ieguldīt ātro kredītu biznesā, jo tie nes labu peļņu un pietiekamus procentus, lai labi un ātri nopelnītu.

Mēdijs raksta, ka iespējams, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka “ātro kredītu” nozarē darbojas ar politiķiem saistītas personas.

Ātrais patēriņa kredīts – Kas tas ir?

Ātrais patēriņa kredīts ir piemērots jebkurai situācijai, kurā jums nepieciešama konkrēta naudas summa konkrētam mērķim – piemēram, ceļojuma izdevumu segšanai, auto iegādei, kāzu rīkošanai, studiju maksas segšanai, mājokļa remontam, u.t.t. Tā kā kredīts pieejams praktiski “bez jautājumiem”, varat ar naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem – protams, lūkojiet, ka tie ir likumīgi.

Izvēlieties šodienas izdevīgāko patēriņa kredīta piedāvājumu jau tūlīt, aizpildiet pieteikumu internetā un saņemiet nepieciešamo naudas summu savā bankas kontā.

Kādiem mērķiem aizņemties ātro patēriņa kredītu

Patēriņa kredītu labākā īpašība ir tas, ka ikviens var brīvi izmantot to, kā vien vēlas. Parasti aizdevējam nebūs nekādu problēmu ar to, kā Jūs izmantojat kredītu. Ātrus patēriņa kredītus var izmantot:

  • Mājokļa labiekārtošanai;
  • Auto iegādei;
  • Atvaļinājumam;
  • Izglītībai;
  • Rēķinu apmaksai;
  • Mēbeļu iegādei;
  • Neparedzētiem izdevumiem;
  • Pat mājas kinozāles iegādei;
  • Ikviens var izmantot patēriņa kredītus savam mērķim.

Bankas un privātie aizdevēji piedāvā patēriņa kredītus Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Padomājiet uzmanīgi, pirms Jūs piesakāties patēriņa kredītam. Katram ir izvēle. Un ne tikai viena izvēle – vairākas! Tātad, kāpēc nepapētīt vairākus piedāvājumus, lai atrastu sev izdevīgāko.

Procentu likme ātriem kredītiem

Pirms pieņemt lēmumu, rūpīgi jānovērtē procentu likme. Pirmais kredīts bez maksas arī 2017. gadā ir ieteicamākais no LDP puses, jo nav procenti, nav papildus izmaksas par izmantošanu. Procentu summa, kas Jums būs jāmaksā, noteiks kopējo kredīta atmaksājamo summu. Aizdevējiem ir juridisks pienākums pastāstīt Jums par procentu likmēm, jo viņi būs atbildīgi par Jūsu aizdevumu. GPL (gada procentu likme) parāda reālo procentu likmi, ko aizdevējs iekasēs no Jums. Jo zemāka GPL, jo labāk aizņēmējam. Aizņēmējam arī ir ieteicams pārbaudīt, vai procentu maksājumi ir fiksēti, vai mainīgi. Jautājiet aizdevējiem par visām izmaksām un neskaidriem nosacījumiem, ja tādi ir.

Kas jāzina par patēriņa kredītiem

Paturiet prātā dažas lietas, meklējot patēriņa kredītus. Pirmkārt, nosakiet, kam Jums ir nepieciešams patēriņa kredīts un nav svarīgi, kam tas pieder – kaut politiķiem, svarīgi ir procenti un izmaksas. Patēriņa ātrie kredīti tiek piedāvāti daudzu iemeslu dēļ, piemēram, mājas labiekārtošanai, kāzām, izglītībai, automašīnas iegādei un citām vajadzībām. Ir vērts atzīmēt, ka patēriņa kredīti neņem vērā iemeslu, kam kredīts tiks izmantots. Tādējādi, patēriņa kredīti sniedz rīcības brīvību, papildus visām citām labajām īpašībām.

Cik nopelna ministrs

Latvijā valda ļoti liela neapmierinātība ar to, cik lielas algas saņem mūsu politiskās personības, tai skaitā ministri. Sabiedrībā valda uzskats, ka valsts ekonomiskais stāvoklis neatļauj ierēdņiem saņemt tik lielas algas, īpaši, kamēr liela daļa tautas cenšas izdzīvot ar krietni mazākām, pat minimālajām algām.

Latvijā, ministru algas tiek noteiktas pēc formulas kur tiek ņemta vērā valsts vidējā alga, kas mainās katru gadu. Šī, vidējā alga, tiek reizināta ar koeficientu 4.68. Katru gadu pārrēķinot šīs ministru algas, rodas iespaids ka valstī kāpj arī kopējie cilvēku ienākumi, realitātē, protams, mēs redzam ka kāpj tikai vidējā alga. Tas nebūt nenozīmē ka pieaug vairuma ienākumi, vai tie kļūst pietiekami pieklājīgai dzīvei.

2017. gadā, Latvijas ministru algas būs 3828 Eiro. var teikt ka tas ir godīgi, ministri saņem lielāku algu tad, ja valsts iedzīvotāji pelna vairāk. Reālā, ekonomiskā situācija gan parāda tikai teorētisku algu pieaugumu un dzīves līmeņa celšanos. Parastās mājsaimniecībās šis pieaugums gan ir vainu minimāls vai nav redzams vispār. Ar samaksas piesaistīšanu vidējam līmenim ir liela problēma, ja viens cilvēks saņem vienu tūkstoti eiro, bet 9 saņem tikai 100 Eiro, tad vidējā alga vienalga ir lielāka par to, ko saņem lielākais vairums, šajā gadījumā tā ir 190 Eiro. tas pats attiecas uz valsti, ja lielākā daļa saņem minimālo algu, bet daļa daudz, daudz vairāk, vidējā alga ir daudz lielāka kā tai vajadzētu būt realitātē.

Deputātu algas Latvijā

Aprēķinot deputātu atalgojumu no valsts vidējās algas, protams, var iegūt godīgu samaksu, bet netiek ņemts vērā tas, ka dažiem cilvēkiem saņemot krietni lielāku samaksu, bet lielajam vairumam saņemot minimālo algu, valsts vidējā alga ir lielāka par nekā vairumam cilvēku mēnešalga. Skatoties no šāda skatu punkta, šāds algas piemērošanas modelis ir nepareizs, jo deputāti saņem vairāk, ja lielais vairums saņem mazas algas, bet daži ļoti lielas.

DeputātsPašsaprotami, ka deputātiem ir jāsaņem atbilstošs atalgojums, bet varam arī droši teikt, ka šim atalgojumam ir jāatspoguļojas tautas labklājībā. Deputātu darba augļi ir tautas labklājība, apmierinātība un pārticība. Ja valstī valda problēmas, neapmierinātība un nesaskaņas, valdības darbs nevarētu tikt vērtēts tik augstu, lai maksātu algas, kuras liekas pārmērīgas pat vidējā līmeņa tautai. Mūsdienās ir ierasts ka atstatumi starp bagātajiem un visiem pārējiem ir ļoti lieli. Proti, ja daži pelna tūkstošus tad vairāki tūkstoši saņem tikai minimālo algu. Šādā veidā, vidējā alga nav īsti godīgs rādītājs.

Deputātu algas ir ļoti plaši apspriests jautājums. Un reti kurš uz ielas sastaptais teiktu ka deputātu algas ir pietiekošas vai par mazu. Krietns vairums uzskatītu ka šīs algas ir pārāk lielas, jo tauta tikmēr dzīvo ar minimālajām vai tuvu tām algām. Deputātu pienākums būtu pret tautu, pret vēlētājiem kas ir uzticējušies viņiem un tāpēc šīs algas apmēram būtu jābūt tādam, lai neradītu iebildumus, bet vēl labāk, ja tauta ir apmierināta ar deputātu darbu un tāpēc neiebilst, ka viņu atalgojums ir tik liels. Šāda situācija būtu vislabākā, bet, protams, ir grūti iedomāties ka tā tiešām kādreiz būs. Atliek vienīgi cerēt ka pārējās tautas atalgojuma kāpums nav aiz kalniem, jo bieži vien mums nākas ņemt ātru kredītu, lai izdzīvotu līdz nākamajai algas dienai. Interesanti būtu uzzināt, cik deputāti ir izmantojuši jeb aizņēmušies ātros kredītus vai vismaz pirmos bezprocentu kredītus, lai izdzīvotu līdz nākamajai deputātu algai.

Deputātu darba augļi ir tautas labklājība, apmierinātība un pārticība. Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā ir novērojama izaugsme un drīz ātrie kredīti nebūs tik pieprasīti, jo kredīti un citi faktori rāda, cik cilvēkiem ir personīgā nauda un pārticība.

Ko paredz nacionālā industriālā politika

Lai cilvēks sekmīgi piedalītos ekonomikā, viņam ar savu darbu ir kaut kas jāsaražo, jārada un labāk, lai tas būtu kaut kas vērtīgs un citiem nepieciešams. Lai to izdarītu, cilvēkam pirmkārt ir vajadzīgas zināšanas. Mūsdienīgs izglītības piedāvājums ir tas, par ko mums visiem ir jārūpējas, jo zināšanas agrāk vai vēlāk tiek pārvērstas augsta ienesīguma produktos vai pakalpojumos. Cilvēkam ir nepieciešama vieta, kur preci vai pakalpojumu radīt. Pasaules prakse liecina, ka inkubatori un īpašas industriālās zonas ir ļoti pateicīgas vietas, kur rasties unikāliem projektiem vai pakalpojumiem ar augstu ienesīgumu.

Uzzini vairāk, ko paredz nacionālā industriālā politika.

 

Cik nopelna deputāts

DeputātsLatvija ir parlamentāra republika, kas nozīmē ka valsti pārvalda ievēlētas amatpersonas, kuras pieņem un maina likumus, pieņem valstiski svarīgus lēmumus gan iekšpolitikas gan ārpolitikas, gan daudzos citos jautājumos. Pašsaprotami, ka šādas amatpersonas ir pelnījušas adekvātu atalgojumu. Darbs, lai pārvaldītu veselu valsti nebūt nav viegls, tas ir smags un atbildīgs darbs, par kuru katrs vēlētos tikt atbilstoši kompensēts.

Latvijas deputāti strādā un cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, paralēli arī nopelnot savas algas. Šis gan ir ļoti strīdīgs moments politiķu atalgojumus, jo sabiedrībā ir ļoti plaši izplatīta liela neapmierinātība ar politiķu atalgojumu apmēru. Mūsdienu ekonomiskā situācija Latvijā nebūt nav tā labākā, tāpēc tautas acīs, paaugstināt deputātu algas ir nepareizi, pat sodāmi. Taču valstī ir iestrādāti mehānismi kas nosaka kā tiek aprēķinātas deputātu algas.

Deputātu algas tiek aprēķinātas pēc valsts vidējās mēnešalgas. Šo summu reizina ar koeficientu 3.2 un iegūst summu, kas ir jāsaņem deputātiem ik mēnesi. Tā kā ir pieaugusi valsts vidējā mēnešalga, arī deputātu atalgojums 2017. gadā pieaug uz 2618 Eiro. Šis pieaugums ir par 170 Eiro no iepriekšējā gada mēnešalgas. Šāds pieaugums sabiedrībā ir ļoti nepatīkams, jo valsts minimālā alga tika paaugstināta tikai par 10 Eiro.

Papildus algai, deputāti saņem arī dažādas piemaksas, prēmijas un atlīdzības. Deputāti ir tiesīgi saņemt kompensāciju dzīvesvietas īrei, transporta izdevumiem un citas atlīdzības. Kopējā summa kuru saņem deputāts var būt pat ievērojami lielāka. Protams, ne visi deputāti izmanto visas šīs piemaksas, ne visi to var, bet kopumā, diezgan liela nodokļu naudas daļa tiek novirzīta tieši tautas kalpu atalgojumiem.

Ko nozīmē prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Eiropas Savienība ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība, kuras attīstību nosaka Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome. Eiropas Komisija izstrādā likumdošanas aktus un uzrauga to izpildi, kā arī pārauga visus ES budžeta tēriņus. Eiropas Parlaments, kurā Latviju pārstāv 9 tautas vēlēti deputāti, pieņem vai noraida Eiropas Komisijas izstrādātos tiesību aktus un budžeta piedāvājumu. Tieši Eiropas Savienības Padome aizstāv visu dalībvalstu intereses, lemjot par tiesību aktiem un budžetu dažādās Eiropas Savienības darbības jomās. Piemēram, ekonomikas, transporta, izglītības, lauksaimniecības u.c. Eiropadome nosaka galvenās Eiropas Savienības prioritātes, Latviju Eiropadomē pārstāv Ministru prezidents.

Sekojiet jaunumiem Youtube.

Pārvaldības reforma

Galvenais mērķis ir panākt, lai kapitālsabiedrības, kas ir valsts vai pašvaldību pārraudzībā, neliegtu attīstīties privātiem uzņēmumiem. Likumu izmaiņas praktiski novērsīs gadījumus, kad valsts nodarbojas ar uzņēmējdarbību vietās, kur konkurences apstākļos labāk varētu strādāt privātais sektors. Valdība un pašvaldības reizi piecos gados definēs vispārīgos stratēģiskos mērķus kapitālsabiedrībām. Līdz ar to arī uzņēmuma valde tiks ievēlēta uz pieciem gadiem un tās darbs tiks regulāri vērtēts. Lai šo darbu varētu kvalitatīvi novērtēt, valsts un pašvaldībām būs obligāts pienākums uzdot izstrādāt saviem uzņēmumiem darbības stratēģijas.

Latvijas Republikas parlaments

Latvija ir parlamentāra republika, kas nozīmē ka parlamentu jeb saeimu ievēl tauta, kā savus pārstāvjus valsts pārvaldībai. Latvijas parlamentu veido 100 ievēlēti deputāti kuri pārstāv mūsu valsti gan iekšpolitiskajā, gan ārpolitiskajā sfērā. Reizi četros gados mēs dodamies uz vēlēšanu iecirkņiem un atdodam savu balsi par vēlamajiem kandidātiem kuri, saņemot balsu vairākumu, tiek ievēlēti parlamentā.

Parlaments, sastāv no jau minētajiem 100 deputātiem, kuri izvēlas un balso par ministriem kas veido ministru kabinetu. Saeima kopā ar ministru kabinetu veidu un pieņem likumus, plāno valsts budžetu, organizē valsts pārvaldi un veido attiecības ar ārvalstīm.

Par cik, Latvija ir parlamentārā republika, valsts prezidents nav augstākā valsts amatpersona. Lielākā vara pieder tieši parlamentam, bet protams, galīgā vara pieder tautai, jo mēs ievēlam šo parlamentu. Mēs izvēlamies starp visām partijām tīkamākās, arī individuālus politiķus, un uzticam viņiem valsts pārvaldi. Dažādās valstīs ir dažādas politiskās iekārtas, kas arī regulē šos procesus.

Parlamenta ikdiena sastāv no sēdēm un dažādu likumprojektu apspriešanas, un pieņemšanas. Ir daudz dažādu komisiju kas darbojas noteiktās jomās un pieņem attiecīgus likumu grozījumus un dara daudz citu darbu valsts attīstības vārdā. Budžeta pieņemšana ir viens no svarīgākajiem parlamenta uzdevumiem. Tiek sadalīti pieejamie līdzekļi starp visām sfērām kam ir nepieciešams finansējums un šo budžetu pieņem tieši saeima.

Kāpēc balsot

BalsotSabiedrībā nopeltas un nicinātas partijas atkal un atkal ieņem amatus mūsu valdībā, atkal nonāk pie valsts stūres un tas notiek, jo tautā ir radusies vienaldzība un nolemtības sajūta. Taču mūsu rokās ir šo situāciju mainīt. Katra balss var ietekmēt kopējo situāciju. Viena balss var nozīmēt to, kura partija ieņems augstākas pozīcijas, bet šīs balss trūkums var nozīmēt to, ka nekas nemainās. Sabiedrībā ir populāri kritizēt valdību, bet mēs aizmirstam to, ka gan tie, kas ir balsojuši gan tie, kas to nav darījuši ir piedalījušies šīs valdības ievēlēšanā.

Vienīgais veids kā mēs varam parūpēties par to, ka politiķi kuri mums ir likuši vilties netiktu atkal ievēlēti valdībā ir iet uz vēlēšanu iecirkņiem un atdot savu balsi par tiem, kam mēs vēl ticam, tiem kam esam gatavi uzticēties. Vēlēšanas ir mūsu lielākais ierocis pārmaiņu radīšanai un atsakoties no šīs iespējas mēs atļaujam uzvarēt tiem, kas ir izraisījuši šo situāciju.

Aiziet un nobalsot nav grūti, tas neprasa daudz laika vai lielas grūtības. Katrs balstiesīgais cilvēks var to izdarīt, bet nedarīt to tikai tāpēc ka neticam tam, ka varam ko mainīt ir muļķīgi, jo tieši tas, ka nebalsojam ir tas, kas palīdz visam palikt kā ir. Mūsu balsīs ir spēks un no tās atsakoties zaudējam tikai mēs paši.