Kas ir politologi

Politologi

Politoloģija ir zinātne par politiku un politologi ir cilvēki, kas ar to nodarbojas, viņi pēta politiskos notikumus gan pagātnē gan tagadnē un arī izdara secinājumus par politikas tendencēm nākotnē. Jāsaka gan ka politologi nepēta tikai politiku, bet gan varas procesus kopumā. Ne vienmēr tikai politika nosaka valsts pārvaldi, to ietekmē arī reliģiskās kopienas, uzņēmumi, ietekmīgi indivīdi un , protams, tauta.

Katrā valstī ir sava varas un politologi nodarbojas ar tās pētniecību. Ņemot vērā ka pārvaldības sistēmas ir dažādas, tad politologiem ir ļoti plašs lauks kurā nodarboties ar pētniecību. Šie cilvēki ir izglītoti ne tikai politikā, bet arī daudzos citos sabiedrības procesos, jo savā veidā tie visi ietekmē valsts politiku un pārvaldi.

Politologi, ļoti bieži, ir redzami dažādos raidījumos un ziņu izlaidumos, kur tie sniedz savu viedokli par notiekošajiem procesiem un skaidro dažādu notikumu ietekmi uz valsti vai kādu industriju. Politologi, savā ziņā, ir tie, kas vienkāršajam cilvēkam var izskaidrot to, kas patiešām notiek valstī, jo ļoti bieži, virspusējie notikumi slēpj dziļāku jēgu un tikai profesionāli pētnieki var atšķetināt visus pavedienus, lai atklātu patiesību par dažādu notikumu ietekmi uz mūsu ikdienu. Politologi ir zinātnieki kuru lauks mainās un attīstās katru dienu. Tas nav kā datorzinātnē kur var tikt izgudrots kas pavisam jauns, bet jauna partija vai negaidīts likums var krasi izmainīt visu politisko situāciju valstī.

Kas ir deputātu imunitāte

Deputātu imunitāte ir diezgan bieži dzirdēts termina ar ko daudzi saprot to, ka politiķi var darīt teju jebko un viņi par to nebūs spiesti atbildēt likuma priekšā. Tā gluži nav, jo Latvijas prakse rāda, ko citu. Šodien nerunāsim par praksi, bet par to, kas tad īsti ir deputātu imunitāte.

Deputāts

Latvijā, deputātu imunitāti nosaka Satversme. Satversmē ir atrunāta deputātu neaizskaramība jeb imunitāte, lai politiski pārstāvji spētu darīt savu darbu un to nevarētu ietekmēt ļaunprātīgas un nepamatotas apsūdzības. Ar imunitāti tiek nodrošināts, ka deputāts nevar tikt apmelots un apcietināts, kas tieši ietekmētu viņa iespējas darīt savu darbu, ierasties uz saeimas sēdēm un pieņemt likumus. Tiek uzskatīts ka politiskie konkurenti un citi spēki varētu izdarīt spiedienu, ietekmēt likumu pieņemšanu un tamlīdzīgi, ja pastāvētu iespēja ietekmēt deputātus ar līdzekļiem, ko ierobežo imunitāte.

Protams, pastāv iespēja deputātam šo imunitāti izmantot ļaunprātīgi, lai izvairītos no spoda par pārkāpumiem un tamlīdzīgi. Tomēr Satversme ņem vērā potenciālos riskus un nosaka šo imunitāti, lai pasargātu tautas kalpus. Ja tiek atklāta ļaunprātīga imunitātes izmantošana, pastāv iespējas kā to atcelt un sodīt vainīgo neatkarīgi no amata, bet likuma pamatā ir aizstāvība adekvātās situācijās. Vai šī imunitāte ir aktuāla arī mūsdienās, tas ir jautājums kurš ik pa laikam kļūst plaši apspriests, bet pagaidām nav plānots to atcelt un mainīt satversmi. Ja tas tiks izdarīts, paveras arī iespējas ka imunitātes izveides mērķis kļūs par veidu kā ietekmēt politisko situāciju valstī.

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP, angliski – GDP) ir monetāri izteikta visu noteiktā laika periodā saražoto preču un pakalpojumu vērtība noteiktas valsts vai vietas ietvaros. To aprēķina gan gados, gan ceturkšņos. Latvijā oficiālo IKP statistiku publicē Centrālais Statistikas birojs. Pasaulē lielākais iekšzemes kopprodukts ir ASV, otrs lielākais – Ķīnai. Bieži valstu labklājību mēra pēc IKP uz vienu cilvēku, tomēr šāda pieeja un vispār IKP mērīšana arvien biežāk tiek kritizēta kā neuzticama.

IKP ir izpalīdzīgs mērītājs, lai noteiktu ekonomikas stāvokli. Tā kā to aprēķina, ņemot vērā uzņēmumu peļņu, kā arī ražošanas un importa nodokļus, IKP noteikšanas laikā var uzzināt, kas veicinājis valsts attīstību (vai tās trūkumu). Piemēram, kad t.s. “treknajos gados” strauji pieauga iekšzemes pieprasījums, attīstījās noteiktas nozares – tirdzniecība, būvniecība, pakalpojumi, nekustamie īpašumi – kas savukārt nespēja nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, pieprasījumam beidzoties (lai tā nenotiktu, būtu noderējusi spēcīga rūpniecības nozare, kas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību).

Latvijas IKP

Saskaņā ar Centrālā Statistikas biroja datiem, Latvijas IKP 2015. gadā bija 24.377 miljardi. Tā kā 2016. gada sākumā Latvijā – arī pēc biroja datiem – bija 1.968 miljoni iedzīvotāju, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 12 380 eiro jeb 13,7 tūkstoši ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. Savukārt pēc pirktspējas paritātes principa, kas salīdzina preču un pakalpojumu groza cenu, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 25 tūkstoši ASV dolāru, kas Latviju ievieto starp turīgākajām 40-60 valstīm pasaulē.

Kādas problēmas rada ekonomikas mērīšana ar IKP?

IKP kā aprēķina metode ekonomikas rādītājiem ir radusies, kad pasaules ekonomika koncentrējās uz ražošanu. Tā saistāma ar Lielās depresijas laiku ASV, kā arī pēckara ASV atbalstu (t.s. “Māršala plānu”) Eiropas ekonomikām. Tā kā mūsdienās lielā daļā valstu pakalpojumi ieņem daudz lielāku vietu nekā iepriekš, tad IKP mērīšana, lai salīdzinātu gan valstu, gan vēsturisko labklājību, neiztur kritiku.

Tāpat IKP nemēra nelegālo ekonomiku, lai gan mūsdienās ir sastopami (neveikli) mēģinājumi to izmērīt: piemēram, Lielbritānijā izmērīts, ka prostitūcijas pakalpojumi un narkotiku tirdzniecība padarītu valsts IKP par 0.7% lielāku, taču precīzi izmērīt šādas lietas, protams, ir teju neiespējami. Problēmas rada arī t.s. “hedoniskā” vērtība, kas atspoguļotu to, cik vairāk baudas vai prieka sagādā jaunas lietas. Tā kā IKP

Vēsturiskie rādītāji arī sagādā problēmas. Piemēram, lai gan veselības aprūpe 1990. gadā noteikti bija lētāka – iespējams, pat pēc toreizējiem ienākumu līmeņiem – diez vai atrastos kāds, kurš gribētu ārstēt nopietnas kaites ar 1990. gadā pieejamo medicīnu. Sīkāk par šīm un citām lietām iespējams izlasīt šajā britu izdevuma The Economist rakstā.

Cīņa ar ēnu ekonomiku Igaunijā

Igaunijas nodokļu un muitas pārvaldes vadītāja vietnieks stāsta, ka igauņiem būtu ļoti izteikta apziņa, ka jāmaksā nodokļi, taču tas mainās, cilvēki sāk saprast, ka nodokļu maksāšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Arī Igaunijā vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas sektoriem veido būvniecības nozare un protams, aplokšņu algas. 2014. gadā tika ieviests darbinieku reģistrs, tas nozīmē, ka pirms jauns darbinieks sāk strādāt, darba devējam viņš ir jāpiereģistrē. Iepriekš, kad kontrole devās pārbaudīt, cik reāli strādā darbinieki uzņēmumā, bieži tika dzirdēta atbilde, ka šī ir pirmā darba diena, instrumenti, kā ar to cīnīties nebija, bet tad pēkšņi ne no kurienes parādījās 20 000 jauni darbinieki.

Ja tu kaut kam pieskaries, tu to vēlies vairāk

Cilvēki, kas prot pārliecināt, zina, ka pieskārienam ir milzīga nozīme. Politika prot pārliecināt! Piemēram, politiķa rokasspiediens līdz galam palielina pieskāriena “laukumu”, cik vien tas ir iespējams, nekļūstot uzmācīgam. Labi viesmīļi zina, ka, pat nedaudz pieskaroties klientam, var dabūt lielāku dzeramnaudu. Pieskāriena milzīgā nozīme ir iemesls, kāpēc rotaļlietas izstāda blakus atpakotam modelim; tas ir arī iemesls izmēģinājuma braucienam. Īsāk sakot – pieskāriens rada pavisam īstu pieķeršanās sajūtu.

Turklāt pircēji pat vēlas maksāt vairāk par lietām, kurām ir pieskārušies, it kā viss, kam viņi pieskartos pārvērstos zeltā vai vismaz pieaugtu vērtībā.

Un tas vēl nebūt nav viss. Pat ūdens “garšo labāk” atkarībā no tā, kādā trauciņā tas ieliets. Kāds pētījums rāda, ka tas pats ūdens tiks uzskatīts par garšīgāku, ja tas būs ieliets stingrā traukā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc “Borjomi” tiek uztverts kā kvalitatīvs dzēriens (tas pārdodas vai nu stiklā vai biezā plastmasā), bet lētās pudelēs tirgoti dzērieni mums liksies ar sliktāku garšu.

Kaut kas līdzīgs noteikti attiecas uz cilvēkiem, tāpēc, kaut arī tikai ļoti maza daļa no mums ir orientēti uz tausti, nekad nedrīkst novērtēt to, ko dod pieskāriens.

Kas jādara ar ES

Jāveltī enerģija ES stiprināšanai! Tā min Luksemburgas ārlietu ministrs. Viņš saka, ka Eiropas savienībai pašai ir jāstiprina apņemšanās aizstāvēt Eiropas Savienības ideju. Tas ir neviens cits, kā Žans Aselborns. Žans Aselborns ir ne tikai Luksemburgas ārlietu ministrs, bet arī Eiropas lietu ministrs.